Veiksmīgi noslēdzām  projektu “Jaunu adiabātisko dzesēšanas paneļu prototipa izstrāde dzesēšanas iekārtu ilgtspējas un energoefektivitātes nodrošināšanai”

Kopā ar SIA “Blue Energy Global”  veiksmīgi noslēdzām  projektu “Jaunu adiabātisko dzesēšanas paneļu prototipa izstrāde dzesēšanas iekārtu ilgtspējas un energoefektivitātes nodrošināšanai”. Projekta Nr. Nr.1.1.1.1/19/A/002. 

Eiropas Komisijas eksperti sasniegtus rezultātus novērtēja uz 95%! Tas nepārprotami  liecina par sasniegto rezultātu augsto kvalitāti un atbilstību projekta izvirzītiem mērķiem.

Projekta ietvaros tika izstrādāts jaunu adiabātisko dzesēšanas paneļu prototips, kas ļauj ievērojami palielināt gaisa kondicionēšanas un dzesēšanas iekārtu ar jaudu efektivitāti. Jaunu adiabātisko dzesēšanas paneļu prototipa pārbaudes laboratorijā un reālā vidē apstiprināja dzesēšanas iekārtu enerģijas patēriņa samazinājumu vidēji par 15 % un maksimāli līdz 25 %. Karstajā klimatā tas dod ievērojamu energopatēriņa samazinājumu. Aprēķini, kas tika veikti balstoties uz iegūtiem rezultātiem, liecina, ka pielietojot jaunu tehnoloģiju, var samazināt CO2 emisiju apjomu  par 49,74 t CO2 ekv. gadā.  SIA “Blue Energy Global” paneļu prototipa ražošanā izmantoja know-how tehnoloģiju, kurai jau ir pieteikts Latvijas patents “Adiabātisks dzesēšanas panelis”.

Projekts tika īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. 

Ir noslēgusies ERAF “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts”

Ir noslēgusies ERAF “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” 4. kārta https://www.lzp.gov.lv/lv/pecdoktoranturas-programma, kur mūsu vadošā pētniece Lana Migla sekmīgi realizēja savu projektu ““Latentā siltuma uzkrājējs stabilai dzesēšanas sistēmas darbībai” Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/661, iesniedza patenta pieteikumu un saņēma augstu recenzentu novērtējumu. Šī bija brīnišķīga iespēja veikt kvalitatīvus pētījumus, celt savu zinātnieka kvalifikāciju un doties starptautiskā mobilitātē.
Varam lepoties, ka visās 4. kārtās šo atbalstu aktīvi izmantoja mūsu zinātnieki un mācībspēki- vadošā pētniece Jelena Tihana (3.kārtā) , vadošais pētnieks Aleksandrs Zajacs (3. kārtā), vadošā pētniece Natalja Sidenko (2. kārtā) vadošais pētnieks Jurģis Zemītis (1. kārtā).

Jauns projekts SMARTeeSTORY

No 1. maija savu darbību sāka projekts SMARTeeSTORY,  kuru finansē Eiropas Savienības Apvārsnis Eiropa (EU Horizon Europe). RTU SGŪTI  ir šī projekta konsorcija dalībnieks. 

Apvienojot energoefektivitāti, atjaunojamos enerģijas avotus un digitālās un viedās tehnoloģijas, SMARTeeSTORY projekts cenšas pārvērst  vēsturiskās ēkas par klimatneitrālām. Mūsu institūtam tā būs unikāla iespēja pielietot iekrātās zināšanas praksē, kā arī smelties daudz jauna no sadarbības ar projekta partneriem.  Projekta rezultāti tiks izmantoti studiju procesā,  lai arī mūsu  studenti būtu informēti par aktualitātēm vēsturisko ēku diģitālizācijas jomā.

Autonoma droša dzīvojamā ēka

Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras komanda šī gada vidū uzsāka darbu pie autonomas drošas dzīvojamās ēkas konceptuālā dizaina izstrādes.

Ēkas norobežojošās konstrukcijas ir veidotas no ballistiski izturīgiem koka karkasa paneļiem, kurus kolēģi izstrādāja projekta ietvaros jau 2020. gadā un pašreiz gaida patenta pieteikuma apstiprinājumu. Ēkas logi ir veidoti no triecienizturīgiem stikliem ar ārpusē izvietotiem slēģiem, papildus drošībai un lai novērstu telpu pārkaršanu vasarā.

Izstrādātais konceptuālais risinājums veidots loft stilā un ir paredzēts 4 cilvēku ģimenei. Ēkas plānojums veidots pēc tiny-house principa. Kopējā autonomās ēkas dzīvojamā platība ir ~26m2, kas sevī iekļauj dzīvojamo istabu, kura ir apvienota ar nelielu, bet funkcionālu virtuves zonu ~10 m2, atsevišķu telpu vannas istabai ~2,9 m2 un norobežotu guļamistaba ~5 m2, savukārt paceltajā daļā ir paredzēta vēl viena guļamistaba ar tādu pašu platību.

Telpu apkurei gada aukstajā periodā un dzesēšanai vasarā paredzēts izmantot gaiss-gaiss siltumsūkni, savukārt karstā ūdens sagatavošanai – boilers un saules kolektori. Visa ēkai nepieciešamā elektrība var tikt saražota ar uz jumta uzstādītiem PV – saules paneļiem un dīzeļģeneratoru. Tāpat telpās ir paredzētaarī gaisa attrīšana un recirkulācija.

Autonomās dzīvojamās ēkas dizaina izstrādāšanas mērķis ir radīt ēku, kura pilnībā spēj saražot savai darbībai nepieciešamos energoresursus, neizmantojot pieslēgumu ārējām inženiersistēmām, vienlaikus nodrošinot to iemītnieku drošību.

Atšķirībā no tirgū pieejamajiem risinājumiem šādam ēkas konceptam ir dubulta izmantošanas funkcija. Ikdienā to var izmantot kā vasarnīcu, viesu vai pagaidu dzīvojamo ēku, savukārt ārkārtas situācijās tā nodrošina drošu un salīdzinoši komfortablu patvērumu dažādu katastrofu vai nemieru gadījumos.

Pašreiz kopā ar kolēģiem turpinām darbu pie dažādu konceptuālo risinājumu variantiem un aktīvi meklējam sadarbības partnerus šīs idejas attīstīšanai tālāk.

ERA-Net projekts – Viedo atjaunojamās enerģijas kopienu ieviešana (DoRES)

Šī gada jūnijā Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedrakopā ar Čehijas Tehnisko universitāti Prāgā parakstījuši konsorcija līgumu par “Viedo atjaunojamās enerģijas kopienu ieviešanas (DoRES)” projekta īstenošanu Apvienotās programmēšanas platformas (JPP) ERA-Net viedo enerģijas sistēmu (SES) iniciatīvā un inovācijas misijā (MI) kopīgā uzaicinājumā 2020 (MICall20) ietvaros par digitālo transformāciju zaļās enerģijas pārejai. Mēs sāksim JPP ERA-Net SES fokusa iniciatīvu par energosistēmas digitalizāciju (“EnerDigit”).

DoRES projekta mērķis ir atbalstīt pāreju uz zaļo enerģiju, plašāk ieviešot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai labāk pārvaldītu atjaunojamos enerģijas avotus un integrētu to gandrīz nulles enerģijas ēku (nZEB) kopienās. Dažādas nozares, tostarp elektrotehnika, mašīnbūve un IKT, sadarbosies, lai nodrošinātu pāreju no fosilā kurināmā uz zaļo enerģiju, kā rezultātā tiks nodrošināta gan piegādes drošība, gan galalietotāju pāreja no patērētājiem uz ražojošiem patērētājiem (prosumers). Tas veicinās enerģijas ražošanas/izmantošanas efektivitāti un ilgtspēju.

Ir skaidrs, ka daudzu enerģijas avotu saražoto enerģiju kļūst arvien grūtāk savienot siltumtīklos un elektrotīklos, kā arī integrēt visus ražotājus energosistēmās. Tas apgrūtina atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītājiem visu nepieciešamo zināšanu apguvi, lai sniegtu mūsdienīgus pakalpojumus vienlaikus un vienuviet. Šīs tendences rezultātā pieaug IKT nozīme. Informācijas tehnoloģijas (IT) šobrīd ir vispieprasītākā prasme visās nozarēs. Projektā īpaša uzmanība tiks pievērsta IKT risinājumu ieviešanai, kas tiks izmantoti AER uzstādīšanas laikā, un to integrēšanai dzīvojamo māju kopienās. Pāreja no patērētājiem uz ražojošiem patērētājiem nodrošinās sociālo ilgtspēju, un parēju uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Projekta rezultātā tiks piedāvāta pieeja (vadlīnijas) vairāku enerģijas avotu integrēšanai un pārvaldības iespējām dzīvojamo māju kopienās. Projekta ietvaros tiks noteikti visi nepieciešamie dati viedo AER sistēmu projektēšanai un sistēmu turpmākajai attīstībai (uzlabojumiem, palielinājumam). Tas ļaus mazajiem uzņēmumiem samazināt iesaistīto IT darbinieku skaitu, kā arī optimizēt galaprodukta izmaksas.

Projekta rezultāti palīdzēs izveidot atvērtus un saskaņotus tirgus vietējās kopienās ar uzlabotām IKT un enerģijas tirdzniecības iespējām. Visas projekta aktivitātes ir vērstas uz projekta dalībvalsts mērķu sasniegšanu. Čehijai ir ņemti vērā THETA programmas mērķi attīstībai un inovācijai enerģētikas tehnoloģijās un sistēmas elementos ar lielu potenciālu ātrai pielietošanai pakalpojumu sektorā. Latvijai projekta uzmanības centrā ir Viedās specializācijas stratēģija tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un lielāku resursu efektivitāti.Projekta papildu mērķis ir nodrošināt galalietotājiem ērtu piekļuvi visam AER izmantošanas procesam, izmantojot vienu pakalpojumu. Šis pakalpojums nodrošinās visas nepieciešamās zināšanas vienuviet. Tādējādi nebūs jāalgo papildu darbuzņēmēji un jātērē laiks procesa koordinēšanai

Siltuma tehnoloģijas inženierijas un tehnoloģijas katedras jauns projekts “Optimāla iekštelpu gaisa kvalitātes un siltuma komforta kontrole, pamatojoties uz telpas reāllaika 3D skenēšanas datiem”

No 2022. gada 01. janvāra uzsākam jaunā projekta īstenošanu. Projekta galvenais mērķis ir izveidot ventilācijas kontroles sistēmu ar automātiski vadāmiem logiem izglītības ēkām, kas reaģētu uz mainīgajiem noslogojuma līmeņiem un cilvēku atrašanās vietu. Risinājuma pamatā būtu telpas reāllaika 3D kustības skenēšanas dati, kas kontrolētu ventilācijas sistēmu reakciju. Šādas precīzas ventilācijas kontroles vadības stratēģijas ieviešana ļaus ne tikai uzlabot IGK, bet arī nodrošināt ēkas kopējo energoefektivitāti, pateicoties nepieciešamā ventilācijas līmeņa optimizēšanai un siltuma komforta kontrolei. Projekta vadītājs ir mūsu vadošais pētnieks un asociētais profesors Jurģis Zemītis. Paldies mūsu absolventam Viktor Kezik par atbalstu un iesaisti šajā ambiciozajā projektā.

Grantu konkurss studijām maģistrantūrā

Vēršam jūsu uzmanību, ka sākot no šodienas līdz ar iestāšanos maģistrantūrā ir iespējams pieteikties RTU konkursam. Konkursa oficiālais mērķis ir palielināt maģistrantu skaitu RTU, bet mūsuprāt tā ir arī lieliska iespēja attīstīt savas zinātniskas iemaņas un sagatavoties studijām doktorantūrā. Projekta maksimālās tiešās attiecināmās izmaksas ir 6000 eiro. No savas puses arī esam atvērti ciešākai sadarbībai ar maģistrantūras studentiem un nepieciešamības gadījumā piešķirsim papildu finansējumu pētījuma veikšanai.https://files.rtu.lv/…/2021_Ma%C4%A3istrantu%20projektu…

Uzņemšana no 28. jūnija līdz 11. jūlijam! rtu.lv/stude-rtu. Aicinām laicīgi sazināties ar potenciāliem darba vadītajiem un struktūrvienības vadītajiem: Anatoliju Borodiņecu un Kristinu Kokinu.

Nāc studēt RTU SGŪTI!

Mācību programma, kurā Tu iegūsi plašas zināšanas par ēku energoefektīvu būvniecību, to energoapgādi, iekšējo klimatu, ventilāciju un ūdens tehnoloģijām!

Vairāk info šajā video!

Īsumā par Latvijas gāzes apgādes sistēmu

Rīgas pirmās gāzes fabrikas pamatakmeni svinīgi uzlika kanāla malā pie Bastejkalna, Jēkaba ravelīna vietā 1861. gada 12. Jūlijā. 1862. Pirmā Latvijā izmantotā gāze bija ogļu deggāze, kuru ražoja vācu inženiera Ā. Kīnela projektētajā gāzes fabrikā. 1962. gadā pēc padomju valdības lēmuma “Par gāzes rūpniecības un PSRS pilsētu un uzņēmumu gāzapgādes tālāku attīstību” (15.08.1958) no Ukrainas dabasgāzes ieguves vietas Rīgu sasniedz 1230 km garā maģistrāle „Daša va–Minska– Viļņa–Rīga”.

Ēku inženiersistēmu montāžas laboratorija

Ar nelielu kavēšanos steidzamies padalīties ar patīkamām ziņām, ka mūsu foršie studenti ir noslēguši (pabeiguši) kārtējo projektu. Projekts “Ēku inženiersistēmu montāžas laboratorija” tika īstenots 3 kārtās: 1. kārta “Balansēšana”; 2. kārta “Gaisa filtri”; 3. kārta “AVK inženiersistēmu automatizācija”. 1. un 2. kārtas montāžu veica projekta daļu autori – Raimonds Bogdanovičs un Gints Dakša ar Siltuma inženierijas darbinieku palīdzību, savukārt 3. kārtas montāžu veica mūsu 5. kursa studenti priekšmeta “Ēku inženiersistēmu automātika” praktisko nodarbību ietvaros projekta autores Gunas Bebres un pasniedzēja Andra Krūmiņa vadībā. Ēku inženiersistēmu montāžas laboratoriju jau izmanto dažādu studiju kurus praktiskajās nodarbībās, kā arī maģistra un doktorantūras pētījums. Projekts tika īstenots SP Iniciatīvas fonda ietvaros laika posmā no 2018 – 2019. gadam. Liels paldies par tehnisko un materiālo atbalstu no Lafivents, Wago, RTU SP!